Klīniskā barošana

Uzturs lielā mērā nosaka mūsu spēju cīnīties ar slimībām kopumā un jo īpaši ar infekcijām ķirurģijā un traumatoloģijā. Klīniskās barošanas mērķis ir saglabāt vai uzlabot uzturvielu uzņemšanas statusu, novēršot nepietiekamu uzturu un cīnoties ar tā sekām, uzturot ķermeņa audu un funkcionējošu plazmas proteīnu krājumus un novēršot makrouzturvielu un mikrouzturvielu nepietiekamību. Klīnisko barošanu var nodrošināt perorāli (perorālie uztura bagātinātāji) vai izmantojot barošanas caurulīti (enterāla barošana), vai arī, ja nav iespējams izmantot kuņģa-zarnu traktu, caur intravenozu katetru (parenterāla barošana). Klīniskās barošanas veids lielā mērā ir atkarīgs no pacienta stāvokļa, slimības un vajadzībām. Piem., ķirurģijas pacientiem, kas atrodas reanimācijā, bieži vien vajadzības atšķiras no to pacientu vajadzībām, kam tiek veikta pretvēža terapija, un pavisam cita klīniskā barošana nepieciešama hroniskās dialīzes pacientiem.